Nenokavēt dzīvi

by stefanijavidzus

Esmu atkal atpakaļ un esmu nolēmusi, ka dzīvesgudras tēmas šeit “apskubināt” arī nenāktu par ļaunu. Vēlos jums likt nedaudz aidomāties, varbūt izklausīšos pēc lektores, kura skandina, jau no visām pusēm apskatītu tēmu, bet tas viss ir lai atvērtu acis sev un, cerams, jums. :) Netērēšu jūsu dārgo laiku un sākam:

Aizdomājos es pateicoties jaunajai filmai ar Džastinu Timberleiku un Amandu Seifrīdu galvenajās lomās – “In time” jeb “Laikā”. Lai jūs saprastu manu domu gājienu, izklāstīšu nedaudz filmas sižetu. Viss notiek nākotnē, kad mašīnas ir vēl skaistākas un, diemžēl, to cena nav mērojama naudā. Šajā laikā teiciens “laiks ir nauda” darbojas vistiešākajā nozīmē. Cilvēkiem ir lemts dzīvot tikai līdz 25 gadu vecumam. Sasniedzot šo skaitli, iedarbojas rokas pulkstenis un atlikušais dzīves laiks ir vēl 1 gads. Protams, ka to var paildzināt – strādājot, zogot, aplaupot. Tomēr laiks, kalpojot kā valūta, ir jātērē arī ikdienišķām lietām – tasei kafijas veikaliņā, braucienam autobusā, ēdienam, pilnīgi visiem pakalpojumiem un precēm. Līdz ar to laiks ir jātērē prātīgi. Filmas moto ir: “Lai daži dzīvotu mūžīgi, vairākiem ir jāmirst”. Pēc šī moto arī risinās viss filmā notiekošais. Pasaule ir sadalīta laika zonās un, tā sacamajā “geto”, dzīvo nabagi, bet “Ņūgrīnvičā” – mūžīgie dzīvotāji jeb bagātnieki. Lai uzzinātu tālāko, es aicinu jūs apmeklēt kino, šī filma ir jūsu laika vērta. Bet tagad pārdomu laiks.

Iedomājieties, ka katru jūsu šībrīža kustību pavada sekunžu tikšķi. Tas ir jūsu laiks. Tas nekad neapstājas. Dzīve jebkurā brīdī var beigties. Protams, ka ja mums uz rokas nav kaut kas līdzīgs šim,

intime1

(Paldies Dievam), tad laiks liekas bezvērtīgs. Mēs atliekam lietas uz vēlāku. Katram cilvēkam ir savi niķi, lielākais no tiem ir slinkums. Zinu arī cik grūti no tā ir atbrīvoties, brīžos, kad tas klauvē pie sirds un neliek mierā (ak, pieredze). Tomēr, saprotot, cik daudz laika pavadam darot bezvērtīgas lietas, kuras mums nekā nepalīdz, sajūtam to mazo balsi sevī – sirdsapziņu. Tā ir tā viena balss, kurai ir jāpakalusa un jāiebāž Mr. Slinkums atpakaļ maisā. Dzīvē ir jādara lietas, kuras mums palīdz, jātiecas uz mērķiem. Arī tagad, sēžot pie datora un lasot šo rakstu (liels paldies), es ceru, ka tā mazā balstiņa jūsos parādās un atgādina par vēl neizdarītām lietām un darbiņiem, kurus esat atlikuši. Padomājiet, ko jūs darītu, ja būtu atlicis pavisam maz. Varbūt tā vietā, lai sēdētu šeit, pie datora vai skatītos televizoru, aizejiet samīļot sev mīļos, varbūt pat mājdzīvnieku, sakārtojiet māju vai palasiet grāmatu. Izdariet kaut ko, kas liks justies tā, it kā laiks nebūtu pagājis veltīgi. Pat, ja uz jūsu rokas nav atlikušo dzīves stundu skaitītājs, nekad nevaram zināt, cik ātri pienāks TĀ stunda. 

Laiks ir nauda un naudu mēs neizšķiežam, vai ne? :)

Paldies par jūsu dārgo laiku, bet tagad es došos paveikt sev uzticētos pienākumus un paadīšu savu laiku kvalitatīvi. Gluži kā pēdējo savas dzīves stundiņu.

P.S. Šis nelielais ieraksts darīs savu darbu vēl labāk, ja noskatīsieties filmu, jo emocijas pēc kā tāda ir grūti izklāstīt. Ekhm, domāju, ka internetā šo filmu jau var lejupielādēt (nelegāla rīcība). ;)

Advertisements