spēle ar gaismām

Šodiena ir viena no tām dienām, kuras es saucu par ‘izdevusies diena’. Nekas slikts nav noticis. Visu izdarīju tik labi, cik spēju. Pat paspēju izdarīt vairākas lietas, satiku dažādus cilvēkus un pat dabūju labas atzīmes.

Kā jau tādā mieŗīgā dienā, arī šodien nav daudz ko stāstīt kā vien tas, ka @McCafe ir lieliska atmosfēra. Nedaudz gan auksti, bet ļoti omulīgi. Garšo man tur Mokkas kafija un Caramel Frappe. Tas ir gardākais ko esmu dzērusi pēdējo gadu laikā.

Pielikšu dažas bildītes, kuras šodien uzņēmu, lai nav tik tukšs raksts.

Bučas.

“lieliskā” Svētdiena

Nav gan daudz ko piebilst. Horoskops mani tikai pabrīdināja par to, ka vajadzētu vairāk uzmanīties uz ielas, kādēļ par ugunsdrošību nekas netika teikts? Vismas par mājas uzkopšanu bija taisnība:

Tieši pēc tam, kad vecāki aizbrauca uz Saulkrastiem, es nolēmu iekurināt savu kamīnu. Tas vilkās pārāk ilgi un nolēmu pārnest ogli no cita kamīna uz savējo. Te arī sākās problēmas.

Ogle nolidoja uz paklāja un, atsitusies pret veļas žāvētāju, ar visiem ugunīgajiem specefektiem nokrita uz paklāja, izšķīstot pa daļām… arī uz lamināta.

Ar savu super “gudro” prātu, pieskrēju pie izlietnes un visu, tajā brīdī degošo, aplēju ar ūdeni.

Tad varēju sākt prātot, kā savākt melnās ogles, slapjo paklāju, laminātu un kā notīrīt laminātā iedegušos melnos punktus.

Tā arī es pavadīju pusi savas dienas – ar putekļu sūcēju vācot ogļu pārpalikumus, maskējot degušo laminātu, vēdinot telpas un pucējot paklāju.

Paldies par jauko dienu. Varbūt tagad būs nedaudz laiks pamācīties.

Mierīga piektdiena, pagaidām

Esmu ērti iekārtojusies uz baltā dīvāna lielajā istabā un upurēju savas kājas apzīmēšanai. Tieši tā – esmu auklītes lomā un viņus jāizklaidē. :)

Šodien ir otrā diena šogad, kad izbaudu sniega aukstumu uz savas ādas. Nepatīk. Skaisti gan visapkārt, bet tas aukstums un ielu slidenums neiepriecina. Kaut gan, nevaru sagaidīt, kad varēšu uzrāpties uz kalna un pamēģināt ko jaunu – šogad doma ir par dēļa iemēģināšanu jeb snowbordu. Jāiemēģina jau ir.

Esmu arī sapratusi, ka esmu kļuvusi mierīgāka. Liels prieks par sevi. Labi mācos, beidzot un arī vēlme pēc lielajām piektdienas ballītēm ir zudusi.

Agrāk nedomāju, ka tas kādreiz varētu beigties, bet tagad manas intereses ir balstītas uz pavisam citām izklaidēm. Protams, nav jau tā, ka neapmeklēju pasākumus vispār, bet tā nav ik-vīkenda pamatvajadzība.

Uzskatu, ka tā ir viss pareizāk. Esmu jau agrāk izbaudījusi šo ballīš-prieku. Tagad man ir labi.

Uz tādas nots arī pabeigšu šo ierakstu. Varbūt šovakar iziešu pastaigā vai pasēdēšu kādā tējas namiņu.

Atā. :)

bloglovin

Follow my blog with bloglovin

Sākums visam skaistajam

Gluži kā tikko pirktu mašīnu svinīgi aplejot ar šampanieša šalku, es ierakstu savus pirmos vārdus savā jaunajā blogā. Jūtos pārspīlēti svaigi.

Esmu nolēmusi veidot pati savu harmonijas un laimes stūrīti – šo blogu.

Rakstus, kurus šeit atradīsiet, radīšu visdažādākos. Par visu, kas man patīk un saista manu dvēseli. Lai nekad nebūtu garlaicīgi.

Noteikti, ka ievērošu kādu starpbrīdi starp katru no rakstiem un iedrukāšu kaut ko tikai tad, kad būs tā īstā iedvesma. Ja tādas nav, tad top tikai tukši raksti bez īpašas nozīmes un tas man neder.

Kā pirmo ierakstu,  šo veidošu ļoti īsu. Lai aprastu un vēlāk tās ‘lielās lietas’ ir izteiksmīgākas.

Ceru, ka spēšu jūsos noturēt interesi.

-Stefānija